Mīti un patiesība par bioloģiskajiem aktivatoriem: Vai baktērijas var glābt tavu kanalizācijas sistēmu?

Ieejot jebkurā būvniecības vai saimniecības preču veikalā, plauktos var atrast dažādus pulverus, šķidrumus un tabletes ar nosaukumiem "Bioloģiskais aktivators septiķiem" vai "Baktērijas tualetēm". Ražotāji sola - vairs nekādu smaku, tīras caurules un, vairs nekādu nepieciešamību pēc asenizācijas pakalpojuma.

Bet cik daudz no tā ir zinātniski pierādīta patiesība, un kas ir tikai gudrs mārketinga triks? Apskatīsim populārākos mītus un patiesību par baktēriju izmantošanu lokālajās kanalizācijas sistēmās.

Kas īsti ir bioloģiskie aktivatori?

Bioloģiskie aktivatori ir koncentrēti speciāli atlasītu mikroorganismu (baktēriju) un enzīmu maisījumi. Nonākot labvēlīgā vidē - tvertnē, kur ir organiskas vielas, ūdens un siltums, šīs baktērijas sāk aktīvi vairoties un "strādāt", paātrinot fekāliju, papīra un citu organisko atkritumu sadalīšanos šķidrumā un gāzēs.

Aplūkosim trīs lielākos mītus, kam daudzi joprojām tic:

1. Mīts: "Ieberu pulveri, un tvertne pati iztīrīsies uz mūžu – asenizāciju vairs nevajadzēs!"

Tā ir klaja ilūzija. Šis ir visizplatītākais un diemžēl arī maldinošākais priekšstats.

Patiesība: Baktērijas lieliski sašķel organiskos atkritumus, samazina dūņu apjomu un palīdz šķidrumam vieglāk absorbēties gruntī, taču tās nespēj iznīcināt neorganiskus vai cietus materiālus. Smiltis, mati, plastmasa, mitrās salvetes un sadzīves ķīmijas atlikumi paliek tvertnē uz mūžu. Agrāk vai vēlāk nešķīstošās nogulsnes piepildīs krājtvertni vai aizsprostos bioloģiskās sistēmas filtrus. Baktērijas ir lielisks profilakses līdzeklis, bet tās neatceļ nepieciešamību reizi gadā izsūknēt tvertni.

2. Mīts: "Baktērijas tiek galā ar visu – vari droši lietot mitrās salvetes un eļļu."

Bīstams malds. Daudzi uzskata, ka, ja reiz tvertnē ir "rijīgas baktērijas", tajā drīkst mest iekšā jebko.

Patiesība: Mitrās salvetes un autiņbiksītes ir izgatavotas no sintētiskiem vai kokvilnas diegiem, ko baktērijas nespēj sagremot. Tās nesadalās gadiem. Savukārt tauki un eļļas drīzāk var izveidot blīvu slāni, kas nosmacē baktērijas un bloķē piekļuvi skābeklim. Ja baktērijām nebūs piemērotas vides, tās vienkārši ies bojā.

3. Mīts: "Jo vairāk pulvera iebērsi, jo ātrāk viss iztīrīsies."

Nepareizi un nelietderīgi. Vairāk nenozīmē labāk.

Patiesība: Baktēriju kolonija attīstās un vairojas atbilstoši tam, cik daudz barības (organisko atkritumu) tām ir pieejams. Ja iebērsi trīs reizes lielāku devu nekā norādīts instrukcijā, liekās baktērijas vienkārši ies bojā barības trūkuma dēļ vai tiks noskalotas prom ar nākamo ūdens plūsmu. Ievēro ražotāja norādītās devas un lietošanas grafiku (parasti reizi mēnesī vai divās).

Kad un kā bioloģiskie aktivatori tiešām palīdz?

Neraugoties uz mītiem, kvalitatīvi bioloģiskie aktivatori ir ļoti noderīgs instruments, ja tos lieto pareizi:

• Novērš nepatīkamās smakas: Aktīvās baktērijas ātri neitralizē sērūdeņraža un citu gāzu veidošanos, kas ir galvenais nepatīkamo smaku avots.
• Samazina biezās nogulsnes: Regulāra lietošana neļauj notekām un caurulēm aizaugt ar tauku kārtu, pagarinot sistēmas mūžu.
• Palīdz pēc sistēmas iztukšošanas: Ieberot baktērijas uzreiz pēc tam, kad asenizators ir pilnībā izsūknējis tvertni, tu palīdzi ātrāk atjaunot dabisko mikrofloru.

Galvenais secinājums: Bioloģiskie aktivatori ir lieliski palīgi, bet ne brīnumlīdzeklis. Apvienojot pareizu ķīmijas lietošanu, saprātīgu attieksmi pret to, kas nonāk podā, un regulāru ikgadējo asenizāciju, tava kanalizācijas sistēma darbosies nevainojami gadiem ilgi!